Aiva – Rudens smaržīgais auglis, kas ir īpašs ievārījumos un ceptā veidā

Apraksts

Aiva (Cydonia oblonga) ir rudens auglis ar intensīvu aromātu, kas pieder pie rožu dzimtas. Ārēji tai ir dzeltena, nedaudz pūkaina miza, iekšpusē ciets, gaiši dzeltens mīkstums, kas neapstrādāts ir stipri sīvs un savelkošs, taču vārīts vai cepts sniedz izcilu garšas baudījumu. Aiva ir lieliska ievārījumu, kompotu un biezeņu sastāvdaļa, un tai piemīt arī daudzas labvēlīgas īpašības.

Aivas labvēlīgā ietekme

Pateicoties augstajam šķiedrvielu saturam, aiva palīdz gremošanai, var mazināt kuņģa sūdzības, tai var būt skābi mazinoša iedarbība. Turklāt tā satur C vitamīnu, kāliju, dzelzi un antioksidantus. Tautas medicīnā to jau sen izmanto elpceļu saslimšanu un zarnu problēmu mazināšanai. Tās sēklu ekstraktam var būt gļotas šķīdinoša, nomierinoša iedarbība.

• Bagāta ar šķiedrvielām – atbalsta gremošanas sistēmas veselību.
• C vitamīna un antioksidantu avots – šūnu aizsardzība un imunitātes stiprināšana.
• Piemīt viegla skābi mazinoša iedarbība.
• Pretiekaisuma iedarbība pateicoties sēklu gļotainajam ekstraktam.
• Mazkaloriju auglis – labi iekļaujas arī diētiskā uzturā.

Aiva virtuvē

Aiva jēlā veidā tiek patērēta reti, taču vārīta un cepta tā sniedz īpašu aromātu un tekstūru. No tās var gatavot ievārījumu, kompotu, aivu sieru, zupu, biezeni, čatniju. Bieži to pasniedz pie ceptas gaļas vai izmanto kā deserta, pīrāgu, kūku aromatizētāju. Kombinācijā ar kanēli, krustnagliņām, medu tā ir īpaši harmoniska.

Uzglabāšana un gatavība

Svaigu aivu vēsā, labi vēdināmā vietā var uzglabāt pat mēnešiem ilgi. Vērts pagaidīt, līdz tās smarža kļūst intensīvi jūtama – tas liecina par gatavību. Augļa apstrādes laikā ieteicams strādāt ar asu nazi, jo mīkstums ir ciets un blīvi šķiedrains.

Aiva ir ne tikai rudens specialitāte, bet arī uzturvielām bagāta, dabiska sastāvdaļa, kas ir daudzpusīgi izmantojama un ar savu raksturīgo garšu atsvaidzina virtuves repertuāru.