Baklažāns – Violetais superdārzenis, kas ir lielisks gaļas aizstājējs un uzturvielu avots

Apraksts

Baklažāns (Solanum melongena) ir mazkaloriju, uzturvielām bagāts dārzenis, kas var kļūt par vienu no veselīga uztura pamatakmeņiem. Ar savu raksturīgo, violeto mizu un neitrālo garšu tas daudzos ēdienos lieliski aizstāj gaļu, tādēļ ir populārs veģetārajā un vegānajā ēdienkartē.

Baklažāns ir lielisks šķiedrvielu avots, turklāt tas satur kāliju, magniju, B grupas vitamīnus un antioksidantus, piemēram, flavonoīdu nasunīnu, kas atrodams tieši violetajā mizā. Šim savienojumam piemīt šūnu aizsargājoša iedarbība, īpaši attiecībā uz smadzeņu un nervu sistēmas veselību.

Baklažāna ietekme uz veselību

• Augsts šķiedrvielu saturs: Veicina gremošanu un rada sāta sajūtu.
• Zema kaloriju vērtība: Lieliski iekļaujams diētās.
• Nasunīns: Antioksidants, kas sargā šūnas no oksidatīvā stresa.
• Kālijs un magnijs: Atbalsta sirds un muskuļu darbību.
• Bezglutēna: Droša sastāvdaļa cilvēkiem ar glutēna nepanesamību.

Regulāra baklažānu lietošana var palīdzēt samazināt holesterīna līmeni, uzlabot zarnu darbību un mazināt sirds slimību risku. Tā kā miza satur visvairāk antioksidantu, ieteicams to lietot uzturā, pareizi sagatavojot.

Baklažāns virtuvē

Baklažāns ir daudzpusīgi izmantojams: grilēts, cepts, sautēts vai pildīts – tas vienmēr garšo lieliski. Slaveni ēdieni ir baklažānu krēms (ikri vai baba ganoush), musaka, ratatouille vai ceptas baklažānu ripiņas. Pateicoties patīkamajai, gaļīgajai tekstūrai, tā ir lieliska augu valsts alternatīva gaļai.

Iegādes un uzglabāšanas padomi

• Izvēlies stingru, smagu baklažānu ar spīdīgu mizu, kas nav mīksts.
• Ledusskapī to var uzglabāt 3–5 dienas, bet vislabāk izmantot svaigu.
• Pēc sagriešanas ieteicams pārkaisīt ar sāli, lai mazinātu rūgteno garšu.

Baklažāns ir violeto dārzeņu karalis – ne tikai vizuāli pievilcīgs, bet arī ārkārtīgi veselīgs un dažādi pagatavojams. Neatkarīgi no tā, vai to grilē, gatavo krēmos vai Vidusjūras sautējumos, šis dārzenis iederas ikvienā virtuvē.